Skujkoku zāģmateriālu cenas Igaunijā drīzumā var mainīties izejvielu trūkuma dēļ
Skujkoku zāģmateriālu cenas Igaunijā pirmajā ceturksnī būtiski nepaaugstināsies, bet, visticamāk, otrajā ceturksnī pieaugs izejvielu trūkuma dēļ. "Puumarket" valdes priekšsēdētājs Tomass Pērtels skaidroja, ka koksnes cenas tiek noteiktas reizi ceturksnī, un šā gada sākumā nav gaidāmi lieli cenu kāpumi. Pēdējā gada laikā koksnes cenas saglabājušās stabilas, svārstoties 10% robežās. "Pieprasījums pēc skujkoku zāģmateriāliem joprojām ir diezgan augsts - pērn iepirktie apjomi bija par 10% lielāki nekā gadu iepriekš. Kā arī koksne ir salīdzinoši izdevīgs būvmateriāls."
Kanādas mežsaimniecības nozare saskaras ar nenoteiktību
Plašu nenoteiktības ēnu pār Kanādas mežsaimniecības nozari ir metuši ASV prezidenta Donalda Trampa draudi tās zāģmateriālu izstrādājumiem piemērot 25 procentu tarifu, kura piemērošana šobrīd ir apturēta par vienu mēnesi. Vairākas nozaru grupas ir izplatījušas paziņojumus, kritizējot tarifu kā nevajadzīgu un kaitīgu abām pusēm, un šo viedokli atkārto Britu Kolumbijas premjerministrs Deivids Ebijs, kurš sola pilnīgu atbalstu provinču sektoram. Premjerministrs Džastins Trudo pirmdien pēc sarunas ar Trampu sacīja, ka tarifu draudi ir apturēti uz 30 dienām.
Lai apmierinātu joprojām augsto pieprasījumu, "Sveaskog" paaugstina kokmateriālu cenas Dienvidnorlandē un Svēlandē.
"Sveaskog" nepaziņo, cik liels ir cenu pieaugums, bet atsaucas uz pašreizējām kokmateriālu cenām "Sveaskog" tīmekļa vietnē, lai iegūtu pareizo cenu katrā reģionā. Salīdzinot Svēlandes un Dienvidnorlandes zāģbaļķu kokmateriālu cenrādi (nr. 7994-S3), kas bija spēkā no 2024. gada 1. septembra, ar jaunāko, kas ir spēkā no 2025. gada 3. februāra, redzams, ka cenas pieaug no 50 līdz 100 SEK (4,35–8 eiro).
Lielbritānija saņems atvieglojumus, jo Anglijas Banka samazina procentu likmes
Paredzams, ka Anglijas Banka pazeminās procentu likmes no 4,75% līdz 4,5%, piedāvājot atvieglojumus Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem. Tā būs zemākā likme vairāk nekā 18 mēnešu laikā, mazinot spiedienu uz hipotēkas turētājiem. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar bažām par Apvienotās Karalistes ekonomikas palēnināšanos, daļēji neseno nodokļu paaugstināšanas dēļ. Bāzes likmes samazināšana palīdzēs samazināt aizņēmumu izmaksas, kas bijušas augstas agrāko inflācijas apkarošanas pasākumu dēļ. Bāzes likme sasniedza 5,25% augstāko līmeni 2023. gada beigās, bet kopš tā laika ir samazinājusies līdz 4,75%. Pēdējo reizi likme 4,5% apmērā tika noteikta 2023. gada maijā. Pašlaik inflācija ir 2,5% gadā, kas ir ievērojami zemāka nekā pēdējos gados. Ekonomikas izaugsme joprojām ir gausa, liekot ekspertiem prognozēt vēl vienu likmju samazinājumu, lai veicinātu izdevumus un izaugsmi.
ECB brīdina, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karš var kaitēt eirozonas ekonomikai
ECB var vēl vairāk pazemināt procentu likmes, palēninoties inflācijai. ECB kopš jūnija piecas reizes samazināja aizņēmumu izmaksas, lai palīdzētu eirozonas ekonomikai. Investori sagaida, ka šogad tiks samazinātas vēl vismaz trīs likmes, lai veicinātu izaugsmi. Enerģijas cenas un globālās tirdzniecības spriedze apgrūtina ECB lēmumu pieņemšanu. ECB nav apstiprinājusi konkrētas likmes izmaiņas, tostarp gaidāmo marta samazinājumu. ECB plānā joprojām ir iekļauti četri likmju samazinājumi 2025. gadā, no kuriem viens jau ir pabeigts. Pagājušajā mēnesī inflācija pieauga līdz 2,5%, bet ECB prognozē, ka līdz vasarai tā samazināsies līdz 2%. ASV ieviesa Ķīnai 10% tarifu, un Ķīnas reakcija var ietekmēt Eiropas izaugsmi.
