2026. gada rudenī koksnes cenas ietekmē vairāki faktori. Naftas un dīzeļdegvielas cenas saglabājas augstas, loģistika kļūst dārgāka, Eiropas pārstrādes tirgū pieprasījums nav vienmērīgs, bet Latvijā vasaras vētra tirgū ienesusi gandrīz pusmiljonu kubikmetru bojātas koksnes. Tajā pašā laikā atsevišķu sortimentu cenas saglabājas noturīgas vai pat kāpj.
Dīzeļdegvielas cenu kāpums palielina spiedienu uz koksnes tirgu
1. septembrī Brent jēlnaftas cena dienas gaitā nokritās līdz aptuveni 104,74 ASV dolāriem par barelu, taču naftas cenu svārstības joprojām notiek virs 100 dolāru līmeņa. Starptautiskā ziņu aģentūra Reuters vienlaikus norāda uz saspringtu dīzeļdegvielas tirgu Eiropā un ASV, ko pastiprina pārstrādes jaudu un piegāžu traucējumi.
Arī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra septembra naftas tirgus pārskatā īpaši izceļ dīzeļdegvielas piedāvājuma spriedzi. Mežsaimniecībai tas ir būtiskāks rādītājs nekā pati jēlnaftas biržas cena, jo mežizstrādes tehnika, šķeldotāji, baļķvedēji un kravu transports ir tieši atkarīgi no dīzeļdegvielas izmaksām.
Latvijā šī ietekme jau ir redzama oficiālajā statistikā. 2026. gada augustā degvielas cenas mēneša laikā pieauga par 8,8%, bet dīzeļdegvielas cena bija par 24,5% augstāka nekā gadu iepriekš. Koksnes tirgū tas nozīmē ļoti vienkāršu mehānismu: ja pieaug izmaksas par vienu kilometru, pieaug arī izmaksas par katra kubikmetra nogādāšanu no meža līdz koklaukumam, terminālim vai ostai.
Kas ietekmē dīzeļdegvielas cenu kāpumu?
Meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc energoresursu tirgū vērojams tik straujš izmaksu kāpums, jāskatās uz trim globāliem faktoriem, kas šobrīd diktē situāciju pasaulē:
- Ģeopolitiskie saspīlējumi Tuvajos Austrumos un Irānā: Konfliktu saasināšanās ir tiešā veidā apdraudējusi globālos naftas piegāžu ceļus. Risks ap svarīgākajiem kuģošanas maršrutiem periodiski dzen Brent jēlnaftas cenu pāri 100 USD un pat 106 USD par barelu.
- Pārstrādes jaudu deficīts un ierobežojumi: Degviela un jēlnafta nedzīvo vienā ritmā. Pat ja naftas cenas biržā uz brīdi nostabilizējas, pasaulē trūkst dīzeļdegvielas ražošanas jaudu. Pārstrādes rūpnīcu dīkstāves un neplānotie remonti (gan Eiropā, gan ASV) ir padarījuši tieši dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas uzkrājumus kritiski mazus.
- Sezonālais pieprasījums Rudens tradicionāli ir laiks, kad lauksaimniecības un mežizstrādes nozares visā pasaulē sāk patērēt maksimālu dīzeļdegvielas apjomu ražas novākšanai un koksnes sagatavošanai, kas kombinācijā ar plānajām rezervēm izraisa cenu rekordus. ASV tirgū dīzeļdegvielas cena jau sasniegusi vairāk nekā 6,31 ASV dolāru par galonu.
Koksnes cenas Latvijā ietekmē ne tikai sortiments
Tieši tāpēc, runājot par koksnes cenām Latvijā 2026. gadā, arvien mazāk jēgas ir runāt par vienu "Latvijas koksnes cenu". Publiski pieejamie cenu dati rāda diezgan plašu diapazonu atkarībā no sortimenta un piegādes vietas. Piemēram, ostu cenu lapās skujkoku papīrmalkai norādīti aptuveni 67 €/m3, bērza papīrmalkai 76 €/m3, bet apses papīrmalkai 53 €/m3.
Kurzemes tirgū publiski norādītās cenas ir diezgan līdzīgas: bērza papīrmalka — 77 €/m3, svaigi zāģēta egles un priedes papīrmalka — 68 €/m3, apses papīrmalka — 57 €/m3. Bērza taras sortimentam norādīti 84 €/m3, bet skujkoku tarai — 75 €/m3.
Publiski pieejamie cenu orientieri:
- Bērza tara: 84 €/m3
- Egles/priedes gulsnis: 82 €/m3
- Bērza papīrmalka: 76–77 €/m3
- Skujkoku tara: 75 €/m3
- Skujkoku papīrmalka: 67–68 €/m3
- Apses papīrmalka: 53–57 €/m3
- Alkšņa papīrmalka: 55 €/m3
Šie skaitļi jāuztver kā publiski deklarēti iepirkuma cenu orientieri, nevis kā oficiāla Latvijas tirgus biržas cena. Faktisko darījuma cenu ietekmē diametrs, garums, kvalitatīvie rādītāji, uzmērīšanas koeficients un transporta attālums. Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad degvielas izmaksas ir ievērojami augstākas nekā pirms gada.
Globālais tirgus: eksports un Eiropas konkurētspēja
Koksnes cenas pasaules tirgū 2026. gada rudenī vienlaikus ietekmē pieaugošas ražošanas izmaksas un nevienmērīgs pieprasījums. Eiropas koksnes tirgus ziņojumi liecina, ka atsevišķos reģionos apaļkoksnes piedāvājums ir saspringts, savukārt Āzijā un Tuvo Austrumu būvniecības sektorā pieprasījums saglabājas stabils.
Tajā pašā laikā ASV tirgū nopietnus satricinājumus rada nesen palielinātie tarifi Kanādas mīkstajai koksnei (kāpums līdz 45%), kas liek globālajām piegāžu ķēdēm strauji pārorientēties un meklēt alternatīvus tirgus.
Latvijā koksnes nozare nevar tikt analizēta tikai pēc vietējā pieprasījuma. Oficiālie dati par jūniju rāda, ka koksnes un koksnes izstrādājumu eksports uz ASV gada griezumā samazinājās par 65,2% jeb 4,2 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka koksnes cenas vairs nevar vērtēt tikai vietējā mērogā – tās nosaka spēja preci fiziski un rentabli nogādāt gala patērētājam pāri dārgajām loģistikas ķēdēm.
Eiropas koksnes pārstrādes uzņēmumiem šobrīd jārisina vairāki jautājumi vienlaikus: izejmateriālu cena, enerģija, transports un gala produktu pieprasījums. Ja vienlaikus aug enerģijas un loģistikas izmaksas, uzņēmuma peļņa strauji sarūk. Papildus tam koksnes tirdzniecībā arvien lielāku nozīmi iegūst izsekojamība un dokumentācija — Eiropas Savienības Atmežošanas regulas (EUDR) prasību izpilde kļūst par būtiskāku saimnieciskās darbības izmaksu daļu.
Vētra un enerģētiskā koksne: kāpēc malkas cena nekrīt?
Otrs būtiskais vietējā tirgus faktors ir 22. un 23. augusta vētra. Sākotnējie novērtējumi bija ievērojami zemāki, taču septembrī bojātās un izgāztās koksnes apjoma novērtējums tika palielināts līdz gandrīz 500 000 m3. Bērzi un apses bija starp sugām, kuras vētrā cieta visvairāk.
Neraugoties uz šo lielo bojātās koksnes apjomu, kurināmās malkas un šķeldas cenas tirgū nekrīt un saglabājas stabilas. Tam par iemeslu ir augstais un augošais pieprasījums pēc biokurināmā enerģētikas sektorā, gatavojoties apkures sezonai. Tā kā dīzeļdegvielas cenas un loģistikas tarifi ir kāpuši, patērētāji un siltumražotāji cenšas laicīgi nodrošināt rezerves. Turklāt mājsaimniecību paradumi rāda stabilu pieprasījumu pēc gatavas, sausas premium malkas, kas neļauj cenām krist. Bojāto koku ātra izvešana un šķirošana patērē milzīgus transporta resursus, tāpēc augstās loģistikas izmaksas malkas gala cenu drīzāk uztur augstu, nevis samazina.
Ko šobrīd ir visizdevīgāk pārdot?
Ņemot vērā aktuālos tirgus datus, šobrīd visstabilākās pozīcijas un cenu noturību demonstrē bērza papīrmalka un bērza tara, pēc kurām pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un cenas joprojām ir augstā līmenī. Tāpat cenas stabili turas augstākās kvalitātes skujkoku (egles un priedes) zāģbaļķiem un finierklučiem, pēc kuriem saglabājas pieprasījums eksportā.
Turpretim vismazāk izdevīgi šobrīd ir steigā realizēt zemas kvalitātes skujkoku papīrmalku – augusta vētras dēļ tirgū ir ienācis liels apjoms tieši bojātu, mazvērtīgu kokmateriālu, kas kopā ar augstajām transporta izmaksām spiež šī specifiskā segmenta cenas uz leju. Kurināmā malka (jauktu lapu koku) tikmēr stabili saglabā savu pozīciju ap 47–55 €/m3 un tās vērtību sargā tuvojošā ziema.
Koksnes cenu prognozes 2026. gadam un situācija degvielas tirgū
- Degvielas tirgū: Analītiķi prognozē, ka dīzeļdegvielas cena saglabāsies augsta un nepastāvīga visu 2026. gada ziemas periodu. Pāreja uz apkures sezonu Eiropā tikai pastiprinās spiedienu uz tiem pašiem naftas produktiem, ko izmanto mežizstrādē.
- Koksnes tirgū: Sagaidāmas arvien lielākas cenu atšķirības. Augstākās kvalitātes un sertificētiem sortimentiem cenas mēreni kāps, savukārt zemākas kvalitātes vai loģistiski neizdevīgākos reģionos cenas kritīsies, jo transports apēdīs lielāko daļu peļņas.
Ko šajā situācijā darīt Latvijas meža īpašniekam?
- Nepaļauties uz vienu cenu lapu vai "uzpircēja" piedāvājumu: Laikā, kad loģistikas izmaksas katram uzņēmumam atšķiras atkarībā no viņu bāzes vietas un transporta parka, viens un tas pats meža objekts diviem dažādiem pircējiem var būt ar pilnīgi atšķirīgu vērtību. Ir kategoriski jāizvairās pārdot cirsmu pirmajam solītājam.
- Izmantot pircēju konkurenci un digitālo caurspīdīgumu: Daudz interesantāku ainu par teorētiskajām cenu tabulām dod reālie izsoļu rezultāti. Digitālajās platformās (piemēram, E-SILVA) redzami noslēgti darījumi, kuros gala cena uz kopējo cirsmas krāju ir bijusi, piemēram, 61,03 €/m3, citā objektā 24,76 €/m3, bet citā darījumā — 49,54 €/m3. Tie rāda, cik plašs var būt cenu diapazons atkarībā no mežaudzes sastāva un atrašanās vietas. Tā kā tirgus ir dinamisks, vienīgais veids, kā uzzināt sava meža patieso šī brīža vērtību, ir nodot to atklātai pircēju konkurencei, kuri cīnās par katru cirsmu, un ļauj automātiski atrast to pircēju, kura transporta loģistika ir visoptimālākā konkrētajai cirsmai. Tas ļauj iegūt maksimālo tirgus vērtību, nevis norakstīt peļņu dārgajā degvielā.
- Operatīvi reaģēt uz vētras sekām, bet pārdomāti: Ja mežaudzē ir vētras bojāti koki, to izstrāde ir jāsāk nekavējoties, lai koksne nezaudētu kvalitāti. Tomēr, pirms parakstīt līgumu, ir svarīgi precīzi veikt individuālu cirsmas vērtēšanu, lai vētras radītais apjoms netiktu nepamatoti iepirkts par pārāk zemu cenu visam objektam kopumā.
