Septembrī skujkoku zāģbaļķa cena Latvijā saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums ir lielāks un notur cenu nemainīgu. Tikmēr apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka kļūst arvien pieprasītāka. Paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem. Enerģētiskās koksnes pieprasījuma pieaugums Eiropā veicina to, ka Latvijas meža nozare koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota malkas, granulu un šķeldas ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.
Latvija koksnes tirgus ir tiešā veidā saistīts ar notikumiem Eiropā. Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt arī tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.
Kurināmās koksnes cena pietuvojas zāģbaļķu cenai
Enerģētiskās koksnes cena Latvijā septembrī pietuvojas zāģbaļķa cenai. Tā kā zāģbaļķa noiets šobrīd nav tik aktuāls kā iepriekš, izstrādātāji arvien ir gatavi un cenšas pievērsties zemākas kvalitātes koksnes izstrādei. Piemēram, apses malkas cena kopš gada sākuma pakāpeniski turpina kāpt, pēdējā mēneša laikā cenai palielinoties par 10 eiro kubikmetrā.
Kvalitatīvās koksnes cena Latvijā ir stabila, ASV cena krīt
Zāģbaļķu cena un noiets koksnes tirgū nav krasi mainījies, tomēr, neskatoties uz būvniecības apjomu stagnēšanu un inflāciju, zāģbaļķu segmentā rodas iztrūkums, kas saistīts ar piegāžu pārtraukšanu no Krievijas un Baltkrievijas. Amerikas Savienotās Valstis (ASV) palielina un uztur augstas procentu likmes būvniecības kredītiem, paaugstinās inflācija un degvielas izmaksas, kā rezultātā zāģbaļķu cenas šajā tirgū krīt. Eiropā un Latvijā šāds kritums netiek novērots, veidojas iztrūkums, kas saistīts ar sankcijām pret agresorvalstīm, noturot zāģbaļķa cenas gandrīz nemainīgas.
Septembrī priedes resnais zāģbaļķis augstākajā punktā sasniedza 115 eiro kubikmetrā, savukārt vidējais zāģbaļķis augstākajā punktā bija 95 eiro kubikmetrā. Tikmēr egles vidējais zāģbaļķis zemākajā punktā maksāja 85 eiro kubikmetrā, bet augstākajā 92 eiro kubikmetrā.
Papīrmalka konkurē ar augstākas kvalitātes finierklučiem
Papīrmalkas cenas turpina kāpt, kas galvenokārt saistīts ar papīrmalkas eksportu uz Skandināviju. Piemēram, Somija, kas ir viena no pasaulē lielākajām kartona un tipogrāfijas papīra ražotājām, iepriekš 59 % koksnes šim segmentam saņēma no Krievijas, bet sankciju dēļ tas šobrīd vairs nav iespējams. Patlaban Somija papīrmalku lielākoties importē no Igaunijas un Latvijas. Bērza papīrmalkas cena sasniedz 130 eiro kubikmetrā, kas ir tikai par 7 % mazāk nekā bērza finierkluča vidējā cena septembrī.
Bērza eksports galvenokārt uz Ķīnu
Bērza finierkluču vidējās cenas svārstības septembrī netiek novērotas, tradicionāli bērza finierkluči no Latvijas galvenokārt tiek eksportēti Ķīnas tirgum.
Savukārt bērza taras augstākā cena, līdzīgi kā bērza finierklučiem, septembra beigās palielinājusies par 8 eiro kubikmetrā, sasniedzot 138 eiro kubikmetrā atzīmi.
