Lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, galvenokārt pļavu biotopam - sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām, Latvijā tiek plānots noteikt 39 jaunus dabas liegumus un paplašināt 4 esošus dabas liegumus.
Līdz 2024. gada 20. decembrim publiskai apspriešanai ir nodoti grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumos Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem".
Biotopus tiek plānots iekļaut 18 novados: Aizkraukles, Alūksnes, Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Madonas, Rēzeknes, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Valkas un Ventspils novados.
Biotopu aizsardzība un Natura 2000 tīkla izveide Latvijā
1992. gada 21. maijā stājās spēkā Eiropas Padomes Direktīva par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību. Biotopu direktīvas mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības. Viens no svarīgākajiem direktīvas ieviešanas rezultātiem ir Eiropas mēroga nozīmīgo dabas teritoriju ekoloģiskā tīkla Natura 2000 izveide.
Eiropas Komisija 2020. gadā apstiprināja ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam "Atgriezīsim savā dzīvē dabu". Stratēģijas mērķis ir panākt, lai Eiropas bioloģiskā daudzveidība, atbilstoši Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām, līdz 2030. gadam nostātos uz atlabšanas ceļa, sniedzot labumu cilvēkiem, planētai, klimatam un ekonomikai.
ES Dalībvalstu saistības biotopu aizsardzībā
Dalībvalstis ir atbildīgas par papildu aizsargājamo un stingri aizsargājamo teritoriju noteikšanu.
Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos, stratēģijā ir izvirzīti vairāki mērķi un saistības, kas jāīsteno līdz 2030. gadam, tostarp: - stingri aizsargāt vismaz 30% ES aizsargājamo teritoriju, tai skaitā visus pirmatnējos un senos mežus; - nodrošināt, ka biotopu un sugu saglabāšanās stāvoklis nepasliktinās, kā arī panākt, lai vismaz 30% sugu un biotopu, kuru stāvoklis pašlaik nav labvēlīgs, nonāktu labvēlīgā stāvoklī vai uzrādītu pārliecinošu progresu šajā virzienā.
Nepilnības Natura 2000 biotopu sarakstā
Saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām Natura 2000 kritēriju piemērošanai katras teritorijas nozīmes izvērtēšanā tiek piemērots 20% - 60% princips. Tas nosaka, ka ar Natura 2000 teritorijām jāaizsargā vismaz 20% no katras aizsargājamās sugas populācijas vai katra biotopa kopējās platības, ja suga vai biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai atrodas areāla robežās, un vismaz 60% – ja suga vai biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai prasa īpašus apsaimniekošanas pasākumus.
Eiropas Komisija 2019. gada 27. novembrī, formālajā paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2019/2304, norādīja, ka Latvijas Republikas Natura 2000 teritoriju saraksts ir nepietiekams (2 sugām un 3 ES nozīmes biotopiem, tai skaitā sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām, staignāju mežiem). Tas neatbilst Biotopu direktīvas 4. panta 1. punktam.
Nepieciešamie uzlabojumi biotopu aizsardzībā
Eiropas Savienības nozīmes biotops sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām Latvijā aizņem 24 967 ha platību, taču Natura 2000 teritorijas statuss noteikts tikai 20% no tās. Tā kā biotops ir prioritārs, atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām aizsardzības līmenim jātuvojas 60%.
Lai panāktu 60% aizsardzības līmeni no kopējās biotopa platības Latvijā, aizsardzības statuss būtu jānosaka papildu 10 tūkstošiem hektāru sugām bagātu ganību un ganītu pļavu.
