Eiropas Savienība (ES) 2024. gada rudenī sākusi izmeklēšanu par cietkoksnes saplākšņa importu no Ķīnas. Šo izmeklēšanu pieprasīja deviņi Eiropas saplākšņa ražotāji, kuri apgalvo, ka Ķīna pārdod šo produktu Eiropā par negodīgi zemām cenām. Turklāt tiek uzskatīts, ka Ķīnas ražotāji izmanto kokmateriālus no Krievijas, kuras koksnes imports Eiropas Savienībā ir aizliegts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Šāda nelikumīga koksnes tirdzniecība apdraud Eiropas uzņēmumu darbību un darbavietas.
Ietekme uz koksnes produktu cenām
Sūdzību 2024. gada 27. augustā iesniedza **Greenwood Consortium**, kas pārstāv mežu īpašniekus, mežizstrādātājus un piegādātājus. Viņi norāda, ka cietkoksnes saplākšņa imports no Ķīnas pēdējā laikā ir ievērojami pieaudzis, radot zaudējumus vietējiem ražotājiem, jo šis imports ietekmē gan cenu līmeni, gan vietējo produktu pārdošanas apjomus.
Izmeklēšanas laikā tiks pārbaudīts, vai Ķīnas uzņēmumi pārdod savu produkciju par cenām, kas ir zemākas par ražošanas izmaksām, un vai tas kaitē Eiropas ražotājiem. Tādas valstis kā Polija, Somija, Baltijas valstis un Francija, kurās ir daudz saplākšņa ražotāju, jau izjūt spēcīgu konkurenci no Ķīnas.
Ir aizdomas, ka liela daļa no Ķīnas saplākšņa faktiski tiek ražota no Krievijas kokmateriāliem, kas uz Ķīnu tiek eksportēti apejot Eiropas Savienības aizliegumus. Lai to kontrolētu, Eiropas Savienība ieviesīs jaunu sistēmu, kas ļaus reģistrēt visu saplākšņa importu no Ķīnas. Ja izmeklēšanā tiks pierādīts negodīgs koksnes imports, Eiropas Savienība varēs noteikt atpakaļejošus tarifus, lai uzņēmumi nevarētu izvairīties no maksājumiem, krājot preces iepriekš.
Izmeklēšana visdrīzāk ilgs vairāk par gadu. 2023. gadā Eiropas Savienība importēja apmēram 750 000 kubikmetru Ķīnas cietkoksnes saplākšņa, kura vērtība bija 327 miljoni eiro. Tas veidoja vairāk nekā pusi no kopējā Eiropas Savienības koksnes importa un aptuveni 30% no Eiropas Savienības tirgus.
Ražotāji cīnās ar negodīgu konkurenci koknes tirgū
Līdzīga izmeklēšana jau ir veikta citiem produktiem, piemēram, bērza saplāksnim, kas tiek importēts no Kazahstānas un Turcijas, jo tika konstatēti Krievijas kokmateriāli. Tāpat 2024. gada maijā tika uzsākta izmeklēšana par Ķīnā ražotu daudzslāņu koka grīdu importu, jo Eiropas ražotāji cieta no dempinga, kur cenu starpība sasniedza pat 160%. Tā rezultātā tika pieņemta regula, kas paredz šī importa reģistrāciju, lai noteiktu iespējamos tarifus. Eiropas Komisija plāno no 2024. gada novembra vidus noteikt pagaidu maksājumus, kas būs spēkā no decembra un ilgs sešus mēnešus. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt Eiropas ražotājus no negodīgas konkurences un veicinās godīgu tirdzniecību.
Bažas par produktu izcelsmi
Tikmēr arī Austrālijas kokrūpniecība aicina pastiprināt izcelsmes marķēšanas prasības, lai nodrošinātu godprātīgu konkurenci starptautiskajā tirgū. Šis aicinājums seko nesen veiktajai pārbaudei, kas ietvēra vairāk nekā 140 dažādus koksnes produktus. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka aptuveni 25% importēto koksnes izstrādājumu bija maldinoši vai saturēja neprecīzus datus par to izcelsmi. Austrālijas Meža produktu asociācija vēlas koksnei ieviest līdzīgu izcelsmes marķēšanu kā pārtikas produktiem, šādi preventīvi pasākumi palīdzētu samazināt nelikumīgi iegūtas koksnes importu.
