2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija. Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.
Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam. Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai. Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.
Stājoties spēkā Eiropas Savienības sankcijām, jūlijā pilnībā tika pārtraukts Krievijas meža produkcijas eksports uz Eiropu. Baltkrievija un Krievija ilgstoši bija nozīmīgas koksnes produktu piegādātājas visā Eiropā, tāpēc īpaši 2022. gada 2. ceturksnī bija jūtams ārvalstu intereses pieaugums Latvijā pirkt tehnoloģisko koksni un šķeldu. Papīrmalkas cena pusgada ietvaros pat dubultojusies. Īpaši liels pieprasījums nāca no Skandināvijas valstīm, kur Krievija līdz šim bijusi nozīmīga koksnes produktu piegādātāja.
Šī gada pirmo pusgadu raksturo arī krasas izmaiņas enerģētiskās koksnes cenai. Ja ierasti maijā enerģētiskās koksnes cena sasniedz zemāko punktu, tad šogad cenas kāpa. Enerģētiskā šķelda kļuva par ievērojami izdevīgāku kurināmo nekā gāze un nafta. Gāzes sadārdzinājuma ietekmē arī palielinājās interese apkures pārejai no gāzes uz atjaunīgiem energoresursiem, tajā skaitā šķeldas apkures katliem.
Tāpat, saskaņā ar “E-silva” izsoļu datiem, 2022. gada 2. ceturksnī redzams, ka pieprasījums pēc Latvijas meža cirsmām auga un īpašniekiem šis bijis ienesīgs brīdis cirsmu realizācijai augstās tehnoloģiskās koksnes cenas dēļ.
Zāģbaļķa cena piedzīvojusi gan kāpumu, gan kritumu
Skujkoku apaļkoku cenu paaugstināšanās 2022. gada sākumā galvenokārt bija skaidrojama ar papīrmalkas un malkas cenu paaugstināšanos celulozes un enerģētiskās koksnes pieprasījuma pieauguma dēļ. Līdz ar to pieauga arī tievā egles un priedes zāģbaļķa cena. Baltkrievija un Krievija ilgstoši bija nozīmīgas koksnes produktu piegādātājas visā Eiropā, bet saistībā ar karu Ukrainā un vairāku Eiropas valstu lēmumu vairs neiegādāties koksnes produktus no agresorvalstīm, gada sākumā bija novērojams cenu kāpums.
Tomēr 2022. gada 2. ceturksnī skujkoku zāģbaļķa cena sāka piedzīvot nelielu cenas kritumu. Egles resnā zāģbaļķa vidējā augstākā cena bija novērojama aprīlī, sasniedzot 114,30 eiro kubikmetrā, savukārt priedes resnā zāģbaļķa vidējā augstākā cena aprīlī bija 125,23 eiro kubikmetrā. Salīdzinājumā ar augstāko cenas punktu aprīlī egles resnā zāģbaļķa vidējā cena ir nokritusi par 17 % līdz 94,38 eiro kubikmetrā. Priedes resnā zāģbaļķa vidējā cena jūlijā bija 100,44 eiro kubikmetrā, kas ir kritums par gandrīz 20 % salīdzinājumā ar aprīli.
Cenu kritums skaidrojams ar uzkrājumu veidošanos zāģētavās un noliktavās, kā arī kopējo inflāciju, kam ir tieša ietekme uz būvniecības sadārdzinājumu un projektu iesaldēšanu.
Tievā skujkoku cenas līmenis 1. pusgada otrajā pusē saglabājās stabils, turoties vienā līmenī visu 2. ceturksni – tievā priedes zāģbaļķa vidējā cena kopš aprīļa bija 71,5 eiro kubikmetrā, savukārt tievā egles zāģbaļķa vidējā cena jūlijā bija 68,38 eiro kubikmetrā. Cenu kāpums šajos segmentos gada sākumā bija likumsakarīgs, jo skujkoku sortimentu pieprasījums ir viens otru ietekmējošs, lai neradītu tievā zāģbaļķa deficītu ražošanā.
Papīrmalkai cena dubultojusies visu sugu sortimentam
2022. gada 1. pusgadā papīrmalkas cena auga visu sugu sortimentā, un tās turpina kāpt, taču šobrīd nav paredzams, kad šis kāpums sasniegs augstāko punktu, jo pieprasījums turpina kāpt. Piemēram, Somija, kas ir viena no pasaulē lielākajām kartona un tipogrāfijas papīra ražošanas valstīm, šobrīd aktīvi meklē jaunus partnerus kokmateriālu iepirkšanai, jo līdz šim vairāk nekā puse no ražošanā nepieciešamā kokmateriālu daudzuma tika ievesti no Krievijas.
Egles un priedes papīrmalkas vidējā cena jūlijā sasniedza 84,00 eiro par kubikmetru, kas ir kāpums par 94 % eglei un 84 % priedei salīdzinājumā ar gada sākuma cenu. Savukārt pieprasījuma pieauguma rezultātā bērza papīrmalkas vidējā cena Latvijā augusi pat par 101 % pēdējā pusgada laikā, sasniedzot 116,00 eiro par kubikmetru.
Bērza cena aug visu pirmo pusgadu
Lai arī gada 1. ceturksnis ierasti nav bērza koksnes iepirkšanas sezona, tomēr arī bērza finierkluču cena gada sākumā piedzīvoja strauju lēcienu, palielinoties par 40 %, kas bija cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Vairs ne tik strauji, bet tomēr bērza finierkluču vidējā cena turpināja augt visu pirmo pusgadu. Jūlijā tā sasniedza 141,25 eiro par kubikmetru.
Tāpat arī bērza taras vidējā cena piedzīvojusi nopietnu cenas kāpumu visu pirmo pusgadu un jūlijā sasniegusi augstāko punktu – 124,48 eiro par kubikmetru, kas pret gada sākumu ir palielinājums par 79 %.
