Gads tuvojas beigām, un aiz muguras pagājuši pēdējie gadi, kas bijuši viens par otru viļņaināki kā pasaulē kopumā, tā arī meža nozarē, apaļkoku cenās. Šis periods ir bijis pilns izaicinājumu un pārmaiņu, kur ekonomikas un ģeopolitiskie notikumi ir ietekmējuši ne tikai globālos tirgus, bet arī mūsu vietējās meža nozares dinamiku.
Apskatot šī gada norises meža tirgū, gads iezīmējas ar ierasto sezonālo cenu tendenču diametrālām atšķirībām. Pagājušā 2022. gada nogale iezīmējās ar krasu kurināmās koksnes, malkas cenu kāpumu. Sezonāli kurināmās koksnes cenas, tuvojoties ziemai, aug, taču tik izteikti un augstu kā tas notika pagājušo gadu, Latvijā un citur vēl nebija pieredzēts. Par iemeslu tam, protams, kalpoja enerģētiskās krīzes iespējama tuvošanās, kas izraisīja panisku kurināmās koksnes iegādi. Šī gada gatavošanās apkures sezonai iezīmējas pavisam atšķirīgās krāsās. Kurināmās koksnes, malkas cena pēdējo mēnešu laikā ir pat nedaudz pazeminājusies, kam par iemeslu kalpo pagājušā gada ražošanas jaudu palielināšana un noliktavu piepildīšana “ar kaudzīti”.
Tuvojoties vasarai, kas ir visiem zināma kā būvniecības sezona, ierasti tiek gaidīts arī pastiprināts pieprasījums pēc būvmateriāliem un līdz ar to arī skujkoku apaļkoku cenu palielināšanās, taču arī šajā segmentā 2023. gads atšķiras no citiem. Kreditēšanas procentu likmes ir nemainīgi augstas, līdz ar to kreditēšana un tā iespaidā būvniecība ir piebremzējusies un būvniecības apjomi ir būtiski samazinājušies. Pieprasījums pēc skujkoku koksnes produktiem samazinājās tam līdzi. Prognozējams, ka zāģbaļķu cena turpinās kristies un visdrīzāk nepieaugs par spīti dažādiem satricinājumiem pasaules ekonomikā un politikā. Jāpiezīmē, ka cenas svārstības šajā segmentā tiešā mērā ietekmē arī papīrmalku, kurai ir viszemākās kvalitātes prasības no visa koksnes sortimenta. Proti, ja papīrmalka kļūst dārgāka par zāģbaļķi, vienmēr būs vieglāk sazāģēt papīrmalku, kā rezultātā cena aug.
“E-silva” dibinātājs Gints Šnikers skaidro, ka jaunākās tendences koksnes tirgū jāvērtē, raugoties uz dažādiem faktoriem kopbildē.“Apaļkoku segmentā šī brīža nosacīto stabilitāti uztur nozares uzņēmumu esošās apaļkoku eksporta iestrādnes. Ņemot vērā pēdējās piecgades apaļkoku cenu svārstību tendences un finanšu, un ekonomiskos radītājus, kā piemēram, inflāciju, apaļkoku cena arī šobrīd ir augsta un pavisam drīz gaidāms cenas kritums 10% robežās” prognozē G. Šnikers.
Saskaņā ar “E-silva” izsoļu datiem arī šoruden pieprasījums pēc Latvijas mežu cirsmām bijis augsts. Ņemot vērā sezonas specifiku – lietaino laiku – viegli izbraucamas un sasniedzamas cirsmas tika uzskatītas par lielu vērtību. Nav slikta laika realizēt meža potenciālu, taču tas jādara gudri un pārdomāti, izvēloties izdevīgāko piedāvājumu,” skaidro “E-silva” dibinātājs Gints Šnikers.
Bērza cena atgriežas vasaras diapazonā
Pieejamie dati liecina, ka oktobrī bērza finierkluču vidējā cena kopš augustā novērotā krituma, sasniedzot 118,00 eiro kubikmetrā, pieaugusi līdz 127,00 eiro kubikmetrā jeb palielinājusies par teju 8 %. Kaut gan novembrī tā nedaudz nokritusies līdz 123,60 eiro kubikmetrā, ir vērojama stabilizācija. Šobrīd finierkluču cena par kubikmetru saglabājas līdzīgā diapazonā kā vasaras mēnešos, proti, 125-130 eiro robežās.
Savukārt pēc pakāpeniska cenas krituma šī gada laikā un nelielas stabilizācijas rudens sākumā bērza taras tirgus cena turpina mērenu lejupslīdi. Ja augustā bērza taras vidējā cena bija 75,00 eiro kubikmetrā, aizvadītajā mēnesī tā nokritusies līdz 73,33 eiro par kubikmetru.
Malka kļūst lētāka
Ja pavasarī un vasarā kurināmās koksnes cena saglabājās nemainīga – 50,00 eiro par kubikmetru, – novembrī apses malkas cena samazinājusies līdz 44,00 eiro par kubikmetru jeb sarukusi par 12 % kopš vasaras vidus. Iemesli šādai tendencei ir gan nenoteiktie laikapstākļi, gan uzņēmumu globālie un iekšējie izaicinājumi, kas ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma samērību. Kā uzsver G. Šnikers, lineārs cenas kritums šajā sortimentā sācies jau kopš aizvadītā gada novembra, un līdz šim kāpums cenas ziņā nav novērots.
