Pēdējās nedēļās uzmanību mežsaimniecības nozarē piesaistījis stāsts no ASV Dienvidiem, kur papīrmalkas tirgus piedzīvo ļoti nopietnu lejupslīdi. Taču šo piemēru nevar uzreiz attiecināt uz Eiropu vai Latviju. Gluži pretēji — pašreizējā situācija Eiropā un īpaši Latvijā būtiski atšķiras: pieprasījums pēc papīrmalkas saglabājas, savukārt Latvijā tās cenas pēdējā laikā ir ievērojami kāpušas.
ASV Dienvidos strauji sarūk papīrmalkas tirgus
Par situāciju ASV Dienvidu štatos augusta beigās rakstīja The Wall Street Journal. Raksta “Timber Was Gold in the South—Until a Market Collapse Crushed the Forest Economy” autors ir žurnālists Ryan Dezember. Raksts balstīts uz sarunām ar meža īpašniekiem, kokrūpniecības uzņēmējiem un nozares pārstāvjiem, kā arī uz datiem un informāciju par celulozes, papīra un kartona ražošanas uzņēmumu darbību.
Raksta centrā ir ASV Dienvidu štati, īpaši Džordžija, kur papīrmalkas tirgus tradicionāli bijis ļoti nozīmīgs meža ekonomikas elements. Situāciju pēdējos gados mainījuši vairāki faktori vienlaikus — slēgtas celulozes un papīra rūpnīcas, pieaudzis pārstrādātā papīra izmantojums, tirgū nonāk lētāka importēta celuloze, bet e-komercijas uzņēmumi arvien efektīvāk izmanto iepakojumu.
Rezultātā ASV Dienvidos būtiski samazinājies pieprasījums pēc kokiem, kas nav piemēroti zāģmateriālu ražošanai, bet tradicionāli tika izmantoti celulozes un papīra izgatavošanai. Līdz ar papīrmalkas pieprasījuma kritumu samazinājies arī pieprasījums pēc šķeldas, zāģskaidām un citiem kokapstrādes blakusproduktiem. The Wall Street Journal raksta, ka cenas reālā izteiksmē ir noslīdējušas līdz zemākajam līmenim teju 40 gadu laikā, bet atsevišķās vietās papīrmalkai faktiski vairs nav tirgus.
Īpaši spilgts ir Džordžijas mežsaimnieka Bila Hovarda piemērs. Viņš stāsta, ka papīrmalkas cena viņa reģionā no aptuveni 16 ASV dolāriem par tonnu iepriekšējā gadā nokritusies līdz 0–5 dolāriem par tonnu. Šis ir konkrēta uzņēmēja piemērs, nevis visas ASV teritorijas vidējā cena, taču tas labi parāda situācijas nopietnību.
Kas ietekmējis ASV papīrmalkas tirgu?
Viens no būtiskākajiem iemesliem ir celulozes un papīra rūpnīcu slēgšana. The Wall Street Journal īpaši izceļ International Paper lēmumu slēgt vēsturisko rūpnīcu Savannas apkaimē Džordžijā. Rūpnīca vairs nebija pietiekami konkurētspējīga, un tās darbības pārtraukšana nozīmēja vēl viena nozīmīga papīrmalkas pircēja aiziešanu no šī reģiona.
ASV konteinerkartona ražošanas jauda vien 2025. gadā samazinājās aptuveni par 10%. Tas tieši ietekmē papīrmalkas pieprasījumu, jo šādas kvalitātes koksne ir viens no izejmateriāliem papīra un kartona ražošanā. Vienlaikus nozari ietekmē arī pārstrādāta kartona plašāka izmantošana un lētāka celuloze, tostarp no ātraudzīgā eikalipta plantācijām Brazīlijā.
Šīs pārmaiņas jau ietekmē arī meža īpašnieku lēmumus. Daļa īpašnieku stāda mazāk priežu, bet citi apsver alternatīvus zemes izmantošanas veidus, piemēram, saules enerģijas projektus vai lauksaimniecību.
Tātad ASV piemērs nav vienkārši stāsts par “zemām kokmateriālu cenām”. Tā ir konkrēta papīrmalkas tirgus problēma, ko izraisījusi pieprasījuma struktūras maiņa un nozīmīgu pārstrādes jaudu pazušana.
Eiropa: situācija ir sarežģītāka, bet nav tāda pati kā ASV
Eiropas papīra un celulozes nozare pašlaik arī piedzīvo pārmaiņas, tomēr pieejamie dati nerāda tādu pašu papīrmalkas tirgus sabrukumu kā ASV Dienvidos.
Eiropas Savienības līmenī koksnes šķiedra joprojām ir nozīmīga izejviela celulozes un papīra rūpniecībai. Eiropas Komisija norāda, ka celulozes un papīra ražošana ir resursietilpīga nozare, kuras attīstība saistīta gan ar tradicionālo papīra izstrādājumu pieprasījumu, gan jaunu biobāzētu produktu attīstību. (Internal Market & SMEs)
Arī 2026. gada Eiropas meža nozares pārskatā redzama atšķirīga aina dažādās valstīs. Piemēram, Somijā celulozes un papīra ražošana un eksports 2026. gadā tiek prognozēts ar izaugsmi. (UNECE)
Vienlaikus Eiropas tirgus nav bez problēmām. Atsevišķās valstīs saglabājas vājš pieprasījums, augstas izmaksas un nepieciešamība pārstrukturēt ražošanu. Piemēram, Ziemeļvalstu celulozes ražotājus ietekmē augstas koksnes izmaksas, un atsevišķos Eiropas tirgos pieprasījums pēc celulozes ir vājāks. (Pulpaper News)
Tas nozīmē, ka Eiropā šobrīd notiek tirgus pārkārtošanās, nevis vienots papīrmalkas tirgus sabrukums.
Svarīgi ir arī tas, ka Eiropā kokmateriālu tirgus ir cieši saistīts ar dažādiem gala produktiem — celulozi, papīru, kartonu, zāģmateriāliem, plātnēm, granulām un citiem biomasas produktiem. Tāpēc viena produkta vai viena reģiona pieprasījuma kritumu nevar automātiski attiecināt uz visu Eiropas meža nozari.
Latvija: pieprasījums pēc papīrmalkas saglabājas, cenas kāpj
Papīrmalka Latvijā nav kļuvusi par nevajadzīgu produktu. Tai ir pieprasījums, un 2026. gadā papīrmalkas cenas ir būtiski kāpušas. Tas ir būtisks pretstats ASV Dienvidu tirgum, kur atsevišķos reģionos meža īpašniekiem papīrmalkas realizācija jau kļuvusi problemātiska.
Latvijas meža nozare kopumā joprojām ir izteikti orientēta uz eksportu. Zemkopības ministrijas dati rāda, ka meža nozares ārējās tirdzniecības bilance Latvijā ir pozitīva — koksnes un tās izstrādājumu eksports pārsniedz importu. Meža nozares produkcijā ietilpst ne tikai apaļkoksne un zāģmateriāli, bet arī koksnes plātnes, granulas, papīrs, kartons un citi produkti. (Zemkopības Ministrija)
Arī 2026. gada pirmajā pusē Latvijas meža nozares eksporta vērtība saglabājās augstā līmenī. Tajā pašā laikā dažādām produktu grupām bija atšķirīga dinamika — zāģmateriālu un apaļkoksnes eksporta vērtība samazinājās, bet kurināmās koksnes un granulu eksports palielinājās. Tas vēlreiz parāda, ka Latvijas koksnes tirgus nav atkarīgs no viena produkta.
Papīrmalkas cenu kāpums ir īpaši svarīgs Latvijas meža īpašniekiem, jo tas nozīmē, ka pašreizējā situācija nav salīdzināma ar ASV Dienvidu reģioniem, kuros papīrmalkas pircēju skaita samazināšanās izraisījusi cenu sabrukumu.
ASV, Eiropa un Latvija — trīs dažādas situācijas
| Tirgus | Kas notiek ar papīrmalku? | Galvenā tendence |
|---|---|---|
| ASV Dienvidi | Pieprasījums strauji krities atsevišķos reģionos | Rūpnīcu slēgšana un cenu sabrukums |
| Eiropa | Pieprasījums saglabājas, bet tirgus pārkārtojas | Atšķirīga situācija dažādās valstīs |
| Latvija | Pieprasījums saglabājas, cenas kāpušas | Aktīvs tirgus un eksporta orientācija |
ASV situācija tomēr ir svarīgs brīdinājums arī Latvijai. Tā parāda, cik būtiski meža nozarei ir nepaļauties uz vienu pircēju, vienu produktu vai vienu pārstrādes veidu.
Latvijai šobrīd nav pamata teikt, ka atkārtojas ASV Dienvidu scenārijs. Tieši pretēji — papīrmalkai ir pieprasījums un cenas ir kāpušas. Taču ASV piemērs atgādina, ka ilgtermiņā svarīga ir pārstrādes jaudu attīstība, tirgu dažādošana un spēja koksni izmantot arvien augstākas pievienotās vērtības produktos.
Tāpēc šobrīd precīzākais secinājums būtu nevis “papīrmalkas tirgus sabrūk”, bet gan “papīrmalkas tirgus dažādos pasaules reģionos attīstās ļoti atšķirīgi”. ASV Dienvidos redzama nopietna krīze, Eiropā notiek pārstrukturēšanās, bet Latvijā pieprasījums pēc papīrmalkas pašlaik saglabājas un cenas ir kāpušas.
