22. augusta spēcīgā vētra Latvijas mežos radījusi ievērojamus postījumus, un sākotnējie novērtējumi par bojātās koksnes apjomu dažu dienu laikā ir būtiski pieauguši. Lai gan nozares mērogā šie apjomi vēl nav uzskatāmi par ilgtermiņa krīzi, vētra tuvākajos mēnešos var ietekmēt koksnes piedāvājumu, atsevišķu sortimentu cenas un meža īpašnieku ienākumus.
Šī vētra kļuvusi par vienu no postošākajām dabas stihijām Latvijas mežos pēdējo gadu laikā. Spēcīgais vējš un tam sekojošās lietavas īpaši smagi skārušas Latgales, Zemgales un Sēlijas mežus, kamēr Kurzemē postījumi bijuši mazāki.
Sākotnēji AS “Latvijas valsts meži” (LVM) prognozēja, ka valsts apsaimniekotajos mežos bojātās koksnes apjoms varētu pārsniegt 100 000 kubikmetru. Taču, turpinoties teritoriju apsekošanai, aplēses būtiski palielinājušās. 28. augustā LVM postījumu apjomu vērtēja jau tuvu 300 000 kubikmetru, no kuriem aptuveni 120 000 kubikmetru jeb 40% atrodas Latgales reģionā.
Lielākais izaicinājums – bojāto koku ātra novākšana
Laika faktoram ir arī ekonomiska nozīme. Jo ilgāk bojātie koki atrodas mežā, jo lielāks risks, ka to kvalitāte pasliktināsies. Tas savukārt nozīmē, ka daļa koksnes, kas pirms vētras būtu varējusi tikt realizēta kā augstākas vērtības zāģbaļķi, pēc bojāšanas būs izmantojama tikai zemākas vērtības sortimentos - papīrmalkā un malkā.
Tieši koksnes kvalitāte ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka vētras ekonomisko ietekmi.
Vētras laikā gāztie un lauztie koki ne vienmēr ir izmantojami tādā pašā veidā kā plānotas cirtes laikā iegūtie kokmateriāli. Daļa bojāto koku būs realizējama kā zāģbaļķi vai citi vērtīgāki sortimenti, tomēr ievērojama daļa, īpaši salauztie un bojātie koki, visticamāk, nonāks papīrmalkas, tehnoloģiskās koksnes vai malkas segmentā.
Tas nozīmē, ka vētras radītais koksnes apjoms automātiski nenozīmē lielākus ieņēmumus meža īpašniekiem. Tieši pretēji – īpašnieks var zaudēt daļu no potenciālās koksnes vērtības, jo koki tiek realizēti zemākas vērtības sortimentā.
Šo problēmu īpaši labi ilustrē privāto mežu situācija Latgalē, kur atsevišķos īpašumos postījumi sasnieguši ļoti lielu apjomu.
Vai vētra samazinās koksnes cenas?
Šis ir viens no svarīgākajiem jautājumiem gan meža īpašniekiem, gan kokrūpniecības uzņēmumiem.
Īstermiņā papildu koksnes daudzums tirgū var radīt spiedienu uz atsevišķu sortimentu cenām. Ja vienlaikus tirgū nonāk liels daudzums malkas, papīrmalkas un tehnoloģiskās koksnes, pircēji iegūst lielāku izvēli, bet pārdevējiem var kļūt grūtāk saglabāt iepriekšējo cenu līmeni.
Tomēr vētras ietekme uz cenu nebūs vienāda visiem sortimentiem. Vētras radītie gandrīz 300 000 m³ jāvērtē kopā ar jau plānotajām koksnes plūsmām tirgū. Tas var radīt īslaicīgu piedāvājuma pieaugumu, īpaši tajos reģionos un sortimentos, kur vētras postījumi ir vislielākie.
Vislielākais potenciālais spiediens varētu būt uz zemākas kvalitātes koksni, jo tieši šajos segmentos nonāks būtiska daļa vētras bojāto koku. Savukārt kvalitatīvu zāģbaļķu tirgu vētra var ietekmēt mazāk, ja lielākā daļa bojātās koksnes neatbildīs augstākas kvalitātes sortimentu prasībām.
Vienlaikus jāņem vērā enerģētiskās koksnes pieprasījums. Malkas, granulu un citu enerģētiskās koksnes produktu tirgū jau ir augšupejoša tendence, bet papildu vētras koksne varētu palielināt piedāvājumu pirms apkures sezonas un mazināt cenu kāpumu.
Privāto mežu īpašniekiem – sarežģītāks rudens
Privāto mežu īpašniekiem šis rudens var kļūt par īpaši sarežģītu periodu.
Vētras bojājumu novākšana prasa ne tikai tehniku un darbaspēku, bet arī atbilstošu dokumentāciju un ciršanas tiesību sakārtošanu. Ja bojājumi ir lieli, situācija var būt sarežģītāka nekā vienkārša sanitārā cirte.
Līdz ar to īpašniekam pirms darbu sākšanas ir svarīgi noskaidrot, kāds cirtes veids konkrētajā īpašumā piemērojams un kādas darbības jāsaskaņo ar Valsts meža dienestu.
Meža nozarei šī nav ilgtermiņa katastrofa, bet īstermiņa satricinājums ir reāls
Jautājums: Vai 22. augusta vētra izraisīs krīzi Latvijas kokrūpniecībā?
Atbilde: Pašlaik nav pamata runāt par ilgtermiņa nozares krīzi. Latvijas kokrūpniecības kopējais tirgus ir ievērojami lielāks par vienas vētras radīto bojājumu apjomu, turklāt vētras koksne lielā mērā nonāks zemākas vērtības sortimentos. Taču apgalvot, ka vētra tirgu neietekmēs vispār, būtu pārāk vienkāršoti. Ietekme, visticamāk, būs jūtama tieši tuvākajos mēnešos.
Tā var izpausties trīs galvenajos veidos:
- Papildu koksnes piedāvājums - tirgū nonāks ievērojams daudzums vētras bojātas koksnes.
- Spiediens uz zemākas vērtības sortimentu cenām - īpaši, ja vienlaikus tiks realizēti lieli malkas, papīrmalkas un tehnoloģiskās koksnes apjomi.
- Mežizstrādes jaudu noslodze - īsā laikā būs nepieciešams novākt lielu daudzumu koksnes, kas var radīt papildu pieprasījumu pēc mežizstrādes, kokvedēju un šķeldošanas tehnikas.
Savukārt enerģētiskās koksnes patērētājiem papildu piedāvājums var būt izdevīgs, jo tirgū pirms apkures sezonas nonāks vairāk malkas un cita zemākas kvalitātes koksnes.
Nākamās nedēļas būs izšķirošas
Patiesā vētras ietekme uz Latvijas meža nozari kļūs skaidrāka septembrī un oktobrī. Tieši šajā laikā būs redzams, cik daudz no bojātās koksnes iespējams ātri izvest no meža, cik liela tās daļa saglabās komerciālo vērtību un cik daudz materiāla nonāks enerģētiskās koksnes tirgū.
Īpaši svarīgi būs tas, vai mežizstrādes un transporta jaudas spēs tikt galā ar papildu apjomu. Ja bojātie koki tiks novākti pietiekami ātri, lielu daļu koksnes vēl būs iespējams realizēt. Ja darbi aizkavēsies, pieaugs kvalitātes zudumu risks.
Tāpēc šobrīd precīzākais secinājums ir šāds: augusta vētra Latvijas meža nozari nesagraus, taču tā noteikti mainīs koksnes plūsmu tirgū tuvākajos mēnešos. Lielākais jautājums vairs nav par to, vai vētra atstās ietekmi, bet gan par to, cik ātri bojātā koksne tiks novākta, kādos sortimentos tā nonāks tirgū un kā tas ietekmēs cenas. Un šajā ziņā nākamie divi mēneši Latvijas mežsaimniecībai būs īpaši nozīmīgi.
