Šobrīd Latvijas apaļkoksnes tirgū vērojama neparasta un ierastajai loģikai nepakļāvīga tendence — zemākas kvalitātes papīrmalkas cenas (gan bērza, gan skujkoku) ir pakāpušās un atsevišķos reģionos pat pārsniegušas augstākas kvalitātes tievās taras un sīkbaļķu cenas. Šī netipiskā tirgus situācija liek meža īpašniekiem pārskatīt līdzšinējo sortimentu sagatavošanas un realizācijas pieeju.
Normālos tirgus apstākļos koksnes sortimentu vērtību nosaka stingra hierarhija: jo resnāks un kvalitatīvāks koks, jo augstāka cena. Tomēr šobrīd situācija ir apgriezta kājām gaisā — papīrmalka šobrīd ir viens no pieprasītākajiem apaļkoksnes sortimentiem.
Pašreizējais cenu salīdzinājums Latvijā
Koksnes uzpircēju un Latvijas ostu jaunākie dati rāda skaidru plaisu starp dažādiem segmentiem. Kamēr būvniecības sabremzēšanās dēļ vietējais tievās taras un sīkbaļķu tirgus piedzīvo mērenu stagnāciju, papīrmalkas segmentā celulozes un bioenerģētikas pieprasījuma dēļ turpinās kāpums:
- Bērza papīrmalka (ostās un termināļos): Sasniegusi stabilus 64.00 līdz 70.00 EUR/m³ (vidēji ap 67.80 EUR/m³).
- Skujkoku (priedes un egles) papīrmalka: Piedzīvojusi vienu no straujākajiem kāpumiem tirgū un ostās tiek iepirkta robežās no 61.00 līdz 67.00 EUR/m³ (vidēji ap 65.30 EUR/m³).
- Salīdzinājumam – Lapu koku tievā tara un skujkoku sīkbaļķi: Nozares vidējās iepirkuma cenas šiem sortimentiem svārstās vien ap 49.00 līdz 55.00 EUR/m³.
Rezultātā tievāks baļķis, kuru teorētiski būtu jānodod vietējai zāģētavai palešu dēļu vai sīkkoksnes ražošanai, šobrīd ir ekonomiski vērtīgāks, ja to vienkārši pārdod kā papīrmalku ostā.
Papīrmalkas bums un taras krīze šobrīd tiešā veidā ietekmē arī vietējo malkas tirgu, nostādot iedzīvotājus un malkas plačus smagas izvēles priekšā. Tā kā mežizstrādātājiem ir finansiāli izdevīgāk zemas kvalitātes tievgaļus nodot ostās kā dārgo papīrmalku, vietējiem malkas sagatavotājiem akūti trūkst izejmateriāla. Lai spētu konkurēt ar Skandināvijas celulozes rūpnīcām un vietējo šķeldas sektoru, kas agresīvi iepērk krājumus apkures sezonai, apaļās kurināmās malkas iepirkuma cena ir uzdzīta līdz pat 38.00–50.00 EUR/m³ bez PVN, tādējādi pietuvojoties taras segmenta vērtībai.
Globālie dzinējspēki: Skandināvija, Vācija un ASV
Šādas vēsturiskas tirgus anomālijas parasti izraisa lieli globālie satricinājumi un dažādu pasaules reģionu ekonomiskā asimetrija. Šobrīd Latvijas mežus tiešā veidā ietekmē trīs dažādi globālie spēki:
-
Skandināvijas celulozes milžu spiediens (Cenu "lokomotīve")
Ziemeļvalstis ir tiešais iemesls, kāpēc bērza un skujkoku papīrmalkas cenas Latvijas ostās ir tik augstas. Kopš spēkā stājās pilnīgs koksnes importa aizliegums no Krievijas un Baltkrievijas, Somijas un Zviedrijas celulozes un papīra koncerni piedzīvo milzīgu izejvielu deficītu.
Lai rūpnīcas neapstātos, Skandināvijas iepircēji caur Baltijas ostām ir gatavi maksāt būtiski augstāku cenu par katru papīrmalkas kubikmetru. Tā kā celulozes un higiēnas papīra preču tirgus pasaulē ir finansiāli spēcīgs, viņi šīs augstās izmaksas spēj atļauties.
-
Vācijas ekonomikas bremzēšanās (Taras tirgus "enkurs")
Kamēr Skandināvija dzen augšup papīrmalkas cenas, Vācija (kā lielākais koksnes patērētājs Eiropā) darbojas pretējā virzienā. Vācijas būvniecības un rūpniecības sektors šobrīd pārdzīvo lejupslīdi.
Ja nebūvē jaunas ēkas un samazinās preču ražošana, strauji krīt pieprasījums pēc transportēšanas paletēm, kastēm un iepakojuma dēļiem (taras). Rezultātā zāģētavas nespēj dārgi pārdot savu gatavo produkciju, tāpēc fiziski nevar atļauties maksāt vairāk par apaļajiem taras klučiem un sīkbaļķiem.
-
ASV un globālās tendences (Strukturālais atbalsts)
ASV tiešā veidā Latvijas koksni neiepērk, taču ietekmē spēles noteikumus globāli. Pirmkārt, spēcīgais ASV dolārs (kurā tiek tirgota celuloze visā pasaulē) uzlabo Eiropas ražotāju eksporta pozīcijas un peļņu, dodot papildu kapitālu iepirkumiem Baltijā. Otrkārt, gan ASV, gan Eiropā strauji pieaug pāreja uz eko-iepakojumu (papīru un kartonu), aizstājot plastmasu. Šis ilgtermiņa megatrends nodrošina stabilu un augstu pieprasījumu pēc celulozes koksnes.
Ko tas nozīmē meža īpašniekiem?
Meža īpašniekiem un mežizstrādātājiem šī unikālā situācija sniedz negaidītu priekšrocību — iespēju ietaupīt uz darba spēka un loģistikas rēķina:
- Vienkāršāka šķirošana: Gatavojot cirsmas, šobrīd nav ekonomiskas jēgas tērēt laiku un resursus, cirmā rūpīgi atšķirojot tievo taru un sīkbaļķus no papīrmalkas. Visu šo apjomu ir daudz izdevīgāk apvienot vienā lielā papīrmalkas kravā.
- Mazākas loģistikas izmaksas: Tā vietā, lai vestu mazas, sašķirotas kravas uz dažādām, attālām vietējām zāģētavām, visu apjomu var uzreiz nogādāt vienā tuvākajā ostas terminālī vai koklaukumā, kur iepērk papīrmalku, tādējādi samazinot transporta izmaksas.
Lai gan papīrmalka šobrīd piedzīvo uzplaukumu, augstākās kvalitātes skujkoku resnie zāģbaļķi (virs 94.00–100.00 EUR/m³) un labas kvalitātes bērza finierkluči joprojām stabili saglabā visaugstāko vērtību un stāv pāri visām anomālijām. Šos sortimentus gan ir vērts rūpīgi atdalīt, lai nepazaudētu meža kopējo vērtību.
Rakstā izmantotās cenas balstītas uz e-Silva sistēmā apkopotajiem apaļkoksnes iepirkuma cenu datiem par 2026. gada jūliju.
