ASV plāno gandrīz trīskāršot antidempinga maksājumu likmes Kanādas skujkoku zāģmateriāliem
ASV Tirdzniecības departaments plāno gandrīz trīskāršot antidempinga maksājumu likmes lielākajai daļai Kanādas skujkoku sūtījumu uz ASV, paziņojot par savu lēmumu tikai divas dienas pēc tam, kad Baltais nams lika veikt jaunu zāģmateriālu izmeklēšanu.
ASV prezidents Donalds Tramps jau vēlas noteikt vērienīgus tarifus precēm, ko valsts importē no Kanādas un Meksikas, pirmdien paziņojot, ka vispārējās nodevas stāsies spēkā otrdien.
Paredzamajā tirdzniecības karā Kanādas mežsaimniecības nozare ir noraizējusies, ka otrdienas 25 procentu tarifi tiks uzlikti papildus esošajiem skujkoku nodevām, un jauns tarifs no jaunās izmeklēšanas tiks uzlikts papildus augstākajiem zāģmateriālu nodevām šogad.
Savā pirmdienas paziņojumā par provizorisku likmju pārskatīšanu Tirdzniecības departaments paziņoja, ka paredz palielināt antidempinga nodevas lielākajai daļai Kanādas zāģmateriālu ražotāju līdz 20,07%, salīdzinot ar pašreizējiem 7,66%.
Tramps veic pasākumus, lai palielinātu ASV kokmateriālu piegādi un ierobežotu koksnes importu
Prezidents Donalds Tramps parakstījis izpildrīkojumu un memorandu, kura mērķis ir palielināt vietējo zāģmateriālu ražošanu un izmeklēt iespējamos valsts drošības riskus, ko rada koksnes imports. Sestdien paziņoto pasākumu mērķis ir racionalizēt kokmateriālu ieguves atļauju izsniegšanas procesu un samazināt Amerikas Savienoto Valstu atkarību no ārvalstu zāģmateriāliem. Izpildrīkojums ar nosaukumu “Mūsu meža atbrīvošana” liek vairākām federālajām aģentūrām paātrināt un paplašināt vietējo kokmateriālu un zāģmateriālu ražošanu. Rīkojums paredz, ka Iekšlietu ministrijai, Lauksaimniecības departamentam, Zemes pārvaldības birojam un ASV Meža dienestam jāizstrādā jaunas politikas, lai veicinātu mežizstrādi.
Apvienotās Karalistes ministre paziņo par kokmateriālu būvniecības izaugsmes plāniem
Apvienotās Karalistes vides ministre Mērija Kreiga (Mary Creagh) Londonā notikušajā Timber in Construction (TiC) samitā atklājusi jaunus plānus paplašināt kokmateriālu izmantošanu būvniecībā. Iniciatīvas mērķis ir atbalstīt vietējo kokrūpniecību, stimulēt ekonomisko izaugsmi, radīt darbavietas laukos un atbalstīt māju būvniecības mērķus. Valdības stratēģija ir daļa no plašākā Pārmaiņu plāna, kura mērķis ir uzbūvēt 1,5 miljonus ilgtspējīgu un pieejamu māju, vienlaikus veicinot ieguldījumus vietējās koksnes un kokapstrādes piegādes ķēdēs.
Jaukti signāli Ķīnas baļķu importa tirgū
Ķīnas skujkoku baļķu krājumi ir pieauguši līdz nedaudz vairāk par 4 m m3, un baļķu pieprasījums februāra beigās joprojām nebija pilnībā atjaunojies pēc Ķīnas Jaunā gada brīvdienu perioda. Baļķu krājumi joprojām nedaudz pieaug, jo baļķu pieprasījums ir aptuveni 40 000 m3 dienā. CFR cena A kategorijas baļķiem līdz februārim bija robežās no 118 līdz 120 USD par JASm3 A kategorijas baļķiem. Daži baļķu eksportētāji cenšas palielināt līdz 121/122 USD, lai segtu pieaugošās kravas izmaksas, taču tirgus ne pārāk pieņem nekādu pieaugumu.
Ķīna paziņo par jaunām nodevām ASV lauksaimniecības preču importam, kad stājas spēkā ASV tarifi
Ķīna ir paziņojusi par papildu tarifiem līdz 15% ASV preču importam, sākot no 10. marta, un jaunie pasākumi attieksies galvenokārt uz lauksaimniecības produktiem, kā arī ierobežotu eksportu uz 15 ASV uzņēmumiem - sojas pupiņām, sorgo, cūkgaļai, liellopu gaļai, ūdens produktiem, augļiem, dārzeņiem un piena produktiem tiks piemērota papildu 10% nodeva. Tādām precēm kā kukurūza, kvieši un kokvilna tiks piemērota 15% nodeva.
Šis paziņojums nāk, kad otrdien stājās spēkā ASV papildu tarifi Ķīnas importam. Jauno tarifu kopējā likme sasniedza 20% pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps paziņoja par papildu 10% papildus iepriekš iekasētajiem 10%, kas stājās spēkā no 4.februāra.
"ASV vienpusējais tarifu paaugstinājums kaitē daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, palielina slogu ASV uzņēmumiem un patērētājiem, kā arī grauj Ķīnas un ASV ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības pamatus," teikts Ķīnas Finanšu ministrijas paziņojumā.
Kamēr oficiāli paziņojumi nav sniegti, Eiropas Savienība gatavojas ASV tarifiem
Arvien vairāk valstu, tostarp Amerikas sabiedrotās, veido tirdzniecības nolīgumus, jo Trampa administrācija liek ASV tirgum kļūt izolētākam. Tikai pēdējo divu mēnešu laikā Eiropas Savienība ir pabeigusi trīs jaunus tirdzniecības darījumus, tostarp jauno ES un Šveices vienotā tirgus tirdzniecības līgumu, neseno vienošanos ar Meksiku, lai stiprinātu jau tā plaukstošās attiecības, un jauno vienošanos ar Mercosur valstīm — bloku, kurā ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja —, kas izveidotu vienu no lielākajām tirdzniecības zonām pasaulē un kļūtu par Eiropas Savienības visu laiku lielākajām tirdzniecības zonām.
Neskatoties uz to, ASV joprojām ir otrs lielākais Eiropas Savienības tirdzniecības partneris (aiz Ķīnas), tāpēc iespējamo tarifu ietekme uz eksportu uz ASV tirgu joprojām ir ievērojama. Dažas nozares tiks ietekmētas vairāk nekā citas, un Vācijas automobiļu rūpniecība, visticamāk, saskarsies ar nesamērīgu ietekmi.
ASV ir galvenais ES ražoto automašīnu tirgus. Ierosinātais 25% tarifs ES mehānisko transportlīdzekļu importam varētu ievērojami samazināt Eiropas automašīnu konkurētspēju ASV tirgū, izraisot strauju eksporta samazināšanos.
Eiropas celulozes un papīra rūpniecībā ASV veido gandrīz 15% no visa eksporta. Grafiskais papīrs un kartons ir segmenti ar vislielāko ekspozīciju, jo ASV veido līdz pat 30% no Eiropas tirdzniecības.
ES eksporta samazināšanās var izraisīt pieprasījuma samazināšanos pēc eiro, potenciāli izraisot eiro turpmāku pavājināšanos attiecībā pret ASV dolāru. Lēnāka ekonomikas izaugsme un pieaugošā izmaksu inflācija Eiropas apstrādes rūpniecībā var arī veicināt eiro kursa kritumu.
Lai gan daži varētu uzskatīt, ka vājāks eiro varētu nākt par labu Eiropas eksportam, ir svarīgi ņemt vērā, ka ASV ir ES otrā lielākā tirdzniecības partnere. Tāpēc potenciālo tarifu kopējā ietekme varētu vēl vairāk negatīvi ietekmēt Eiropas tirdzniecības bilanci.
Turklāt Eiropa ir enerģijas neto importētāja — vairāk nekā puse no iekšzemes patēriņa tiek importēta no ārzemēm — un izejmateriālu, kas nozīmē, ka vājāks eiro palielinās šī importa izmaksas, vēl vairāk mazinot Eiropas konkurētspēju pasaulē. Galvenās riskam pakļautās izejvielas ir tādi enerģijas avoti kā ogles, dabasgāze un nafta, kā arī dzelzsrūda, varš, alumīnijs, niķelis, litijs, sojas pupas, palmu eļļa, koksne un celuloze, kokvilna un gumija.
Ir neparasti apzināties, cik patiesi trausli ir globālie tirgi. Vienas valsts rīcība var viegli apdraudēt trauslo globālās tirdzniecības bilanci un izraisīt inflācijas atkārtotu uzliesmojumu.
