2026. gada maijs Latvijas kokrūpniecībā iezīmē stratēģisku pārmaiņu posmu. Kamēr bērza malkas tirgū valda tradicionāls sezonālais miers, finierkluču segmentā norit saspringta cīņa par resursu izsekojamību un tirgu pārdali. To pastiprina globālo investīciju fondu aktivitāte meža īpašumu sektorā, ražotāju asā pāreja uz jaunām sertifikācijas sistēmām un krasas eksporta vektoru izmaiņas starp ASV un Ziemeļvalstīm.
Pēc pēdējo gadu asajām svārstībām un pavasara sākumā piedzīvotās cenu korekcijas uz leju, Latvijas bērza apaļkoku tirgū šobrīd ir iestājusies mērena stabilitāte. Tomēr aiz šī relatīvā miera slēpjas vietējo pārstrādātāju intensīva gatavošanās stingrākiem Eiropas Savienības vides regulējumiem un globālās tirdzniecības ierobežojumiem.
Lielais pagrieziens: PEFC kļūst par primāro spēlētāju
Gada spilgtākā tendence Baltijas reģionā ir ilgtspējīgas mežsaimniecības sertifikācijas modeļa maiņa. Ilgstoši dominējušo FSC (Forest Stewardship Council) sistēmu bērza pārstrādes sektorā arvien straujāk aizstāj PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification).
Vadošie reģiona saplākšņa ražotāji no 2026. gada janvāra ir veikuši pilnvērtīgu pāreju, nosakot PEFC kā savu primāro koksnes iepirkuma un produktu sertifikācijas zīmogu. Šīs sistēmas elastība un labāka pielāgotība mazo meža īpašnieku vajadzībām ļauj ražotājiem efektīvāk nodrošināt vietējās koksnes izcelsmes juridisko izsekojamību. Meža īpašniekiem šī ir skaidra zīme – lai nodotu finierkluču sortimentu par labākajām cenām, dalība PEFC sertificētās grupās vai kooperatīvos kļūst par kritisku nepieciešamību.
Vienlaikus nozare strādā saspringtā režīmā, lai pielāgotos ES Atmežošanas regulas (EUDR) prasībām, kas lielajiem un vidējiem operatoriem stājas spēkā 2026. gada 30. decembrī. Tas nozīmē, ka katrai finierkluču kravai jau tagad tiek pieprasīti precīzi cirmas ģeolokācijas dati, apliecinot, ka koksne nav iegūta uz atmežotu platību rēķina pēc 2020. gada nogales.
Globālā ģeopolitika: ASV tarifi un Ziemeļvalstu zaļais izrāviens
Kamēr pieprasījums vietējā tirgū ir stabils, eksporta ģeogrāfijā 2026. gada maijā vērojama krasa vektoru maiņa, ko ietekmē divi spēcīgi globālie poli – ASV un Ziemeļvalstis.
ASV tirgū jaunie un augstie aizsardzības tarifi koksnes izstrādājumiem ir būtiski sabremzējuši Baltijas reģiona eksportu uz Ziemeļameriku. Amerikas pircējiem Eiropas augstākās kvalitātes finieris kļuvis dārgāks, kas licis vietējiem ražotājiem stratēģiski pārvirzīt brīvos produkcijas apjumus atpakaļ uz Eiropas iekšējo tirgu. Šis eksporta apsīkums pāri okeānam ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc finierkluču iepirkuma cenas Latvijā pēc ziemas pīķa ir stabilizējušās un vairs nepiedzīvo nekontrolētu kāpumu.
Pilnīgi pretēja dinamika vērojama Ziemeļvalstīs. Lai gan tradicionālā būvniecība Skandināvijā (Zviedrijā, Somijā) joprojām atrodas nogaidošā fāzē, tur piedzīvojams strukturāls izrāviens modulārajā un koka daudzstāvu apbūvē. Stingrie valsts regulējumi attiecībā uz CO2 pēdu spiež būvniekus betonu un metālu aizstāt ar inženiertehniskiem koka izstrādājumiem un augstākās klases bērza saplāksni. Turklāt Ziemeļvalstu ražotāji šobrīd masveidā investē automatizācijā un "Zero-Waste" (bezatlikumu) pārstrādes tehnoloģijās, uzstādot jaunu latiņu efektivitātei, kurai jāpielāgojas arī Baltijas spēlētājiem.
Finierkluči: Cenu stabilizācija pie augsta pieprasījuma
Pateicoties pēdējos gados īstenotajiem vērienīgajiem investīciju projektiem un ražotņu jaudas palielināšanai Latvijas reģionos (tostarp nesen atklātajiem lielajiem projektiem Latgalē), pieprasījums pēc vietējā bērza saglabājas augsts. Tomēr koklaukumos piegādes pamatā tiek pieņemtas tikai pēc stingri plānotiem līgumu grafikiem un saskaņotiem apjomiem, tādēļ īstermiņa kampaņas bez iepriekšēja saskaņojuma praktiski nenotiek.
Aktuālās iepirkuma cenas (2026. gada maijs, EUR/m³, bez PVN):
- A klase (diametrā >25): Atkarībā no uzpircēja un loģistikas attāluma svārstās ap 160 – 180 EUR/m³.
- B klase: Vidējiem diametriem cenas ir 85 – 105 EUR/m³, bet resnākiem klučiem virs 25 cm – 100 – 120 EUR/m³.
- C klase un tievgalis: Atkarībā no sortimenta un kvalitātes prasībām svārstās robežās no 35 līdz 80 EUR/m³.
Bērza malka: Sezonālais miers pirms rudens starta
Pretēja dinamika vērojama enerģētiskās koksnes tirgū. Maijā bērza malkas un tehnoloģiskās koksnes segmentā valda tradicionāls pavasara un vasaras sākuma miers. Apkures sezona ir noslēgusies, un lielie siltumenerģijas uzņēmumi šobrīd veic infrastruktūras remontdarbus, nevis aktīvu noliktavu papildināšanu.
Tomēr bērza malka saglabā premium statusu privātajā sektorā un eksportā (kamīnmalkas ražošanai). Šobrīd bērza malkas (apaļkoku veidā) iepirkuma cenas piegādātājiem pie pārstrādātājiem svārstās ap 45 – 55 EUR/m³. Savukārt privātpersonu vietējā tirgū skaldītas bērza malkas cenas (atkarībā no mitruma pakāpes, beramos kubsmetros) ir stabilizējušās ap 55 – 65 EUR/ber.m³. Eksperti prognozē, ka cenu kāpums vai pieprasījuma aktivizēšanās šajā segmentā atsāksies augustā, kad koģenerācijas stacijas sāks gatavoties jaunajai ziemas sezonai.
Kopsavilkums
2026. gada maija tirgus ziņa ir vienkārša: koksnes vērtību vairs nenosaka tikai stumbra fiziskais diametrs vai koksnes šķira, bet gan tās digitālā un juridiskā pase. Meža īpašniekiem, kuri plāno bērza audžu izstrādi tuvākajā laikā, primāri jāsakārto sava īpašuma PEFC sertifikācija un jānodrošina EUDR prasībām atbilstoši dati. Tikai tā būs iespējams pilnvērtīgi kapitalizēt augsto pieprasījumu, ko nodrošina vietējo saplākšņa ražotāju jaudas un pieaugošās Eiropas zaļās būvniecības prasības.
