2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam. Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.
2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.
Saskaņā ar “E-silva” datiem, redzams, ka pieprasījums pēc Latvijas koksnes 2022. gadā auga, un īpašniekiem tas bijis ienesīgs gads cirsmu realizācijai, augstās tehnoloģiskās koksnes cenas dēļ. Ņemot vērā neskaidro situācijas attīstību gada nogalē, lai izprastu koksnes tirgus tendences un ļautu mežu īpašniekiem gūt paredzamus ienākumus, e-silva.lv izsoles gada nogalē tika daļēji apturētas, līdz bija skaidra prognoze tuvākajiem mēnešiem, janvāri izsoļu darbība tika atsākta.
Meža zeme kā ieguldījums attaisnojas – meža īpašumu cenu pieaugums apsteidza inflāciju, padarot ieguldījumu meža zemē par vienu no drošākajiem ilgtermiņā.
Pieprasījums pēc skujkoku zāģbaļķiem gada laikā mazinājies
Ja 2021. gadā pieprasījuma pieaugumu izraisīja patēriņa palielinājums ārvalstīs, roku rokā ar būvniecības apjoma palielināšanos, tad 2022. gadā zāģbaļķu cenas svārstības diktēja karš un tam sekojošās sankcijas, kas aizliedza koksnes importu no Krievijas un Baltkrievijas.
2022. gada pirmajā ceturksnī priedes resnā zāģbaļķa vidējā cena palielinājās par 20 %, kas ir straujš kāpums, bet līdz gada beigām cena pakāpeniski nostabilizējās, decembrī sasniedzot 97,31 eiro par kubikmetru.
2022. gada pēdējā ceturksnī pieprasījums pēc zāģbaļķiem nedaudz stabilizējās. Egles resnā zāģbaļķa cenai decembrī augstākajā punktā sasniedzot 100 eiro par kubikmetru. Nelielu cenas kāpumu piedzīvoja sīkbaļķi, egles sīkbaļķa cenai gada laikā palielinoties par 54 %, savukārt priedes par 46 %.
Uzmanīgi skatot 2023. gadu iezīmējas dažāda notikumu attīstība, tīri teorētiski iespējams, ka neskatoties uz vispārēju ekonomikas recesiju, kas vēl vairāk varētu samazināt būvniecības apjomus un līdz ar to pieprasījumu pēc kokmateriāliem, tomēr varētu būt novērojams arī būvniecībai paredzēto kokmateriālu trūkums, ņemot vērā produkcijas plūsmas apstāšanos no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Līdz ar to, cena zāģbaļķiem pavasarī varētu sākt arī kāpt, jo deficīts varētu virzīt augšup arī augstas kvalitātes izejmateriālu cenu. Koksnes cenu vēl aizvien prognozēt iesējams tikai īslaicīgi.
Malkas cena piedzīvoja visu laiku lielāko kāpumu
Kopš septembra malkas cena pakāpeniski samazinājās, tomēr neatgriezās tādā līmenī, kāds tas bija aizvadītā gada sākumā. Maijā ikgadēji malkai ir zemākā cena gada griezumā, bet pagājušajā gadā, kara un sankciju ietekmē, cena sāka kāpt, nevis kā ierasts – samazināties. Neskatoties uz rekordaugstiem ražošanas apmēriem, pasaules noieta tirgos veidojās panisks pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes, bailēs, ka iestājoties ziemai kurināmais varētu nepietikt. Tas pacēla apses malkas cenu augstākajā punktā, sasniedzot pat 80 eiro par kubikmetru, savukārt 2023. gada janvārī cena bija par 83 % lielāka, nekā 2022. gada janvārī. Malkas pieprasījums šobrīd pakāpeniski normalizējas, to ietekmēs arī tas, cik auksta būs ziema.
130 eiro par kubikmetru – papīrmalkas pieprasījuma rekords
Tradicionāli Latvijas noieta tirgu sašūpo papīrmalkas pieprasījums no Skandināvijas, kur vēsturiski lielākā daļa papīrmalkas tika piegādāta no Baltkrievijas un Krievijas. Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju veicināja, to ka Latviju sasniedz pieprasījuma vilnis, kas papīrmalkas cenu 2022. gadā pacēla neticamos augstumos. Pieprasījuma gaidas bija augstākas nekā realitātē, tāpēc gada nogalē papīrmalkas cenas lēnām stabilizējās – bērza papīrmalkas cenai sasniedzot 85 eiro par kubikmetru, savukārt egles un priedes papīrmalkas cenai pietuvinoties 80 eiro par kubikmetru robežai.
Bērza taras un finierkluču cenas kāpa visu gadu, arī decembrī
Bērza finierkluču cena 2022. gadā palielinājās par 73 %, kas bija cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Bērza taras cena pēc svārstībām oktobrī, kad augstākā cena sasniedza 141 eiro par kubikmetru, decembrī kritās un bija 125 eiro par kubikmetru.
